Termiskā sprieguma ziņā
Bezšuvju tērauda cauruļu ražošanas procesā termiskais spriegums galvenokārt ir saistīts ar nekonsekventu dzesēšanas ātrumu un laiku starp apstrādājamās detaļas virsmu un serdi sildīšanas un dzesēšanas laikā, kā rezultātā rodas temperatūras atšķirības. Šī temperatūras atšķirība var izraisīt nevienmērīgu tilpuma izplešanos un saraušanos, kā rezultātā rodas spriegums, proti, termiskais spriegums. Piemēram, termiskā sprieguma iedarbībā virsmas slānī sāk būt zemāka temperatūra nekā serdei, un tas saraujas vairāk nekā serde, kā rezultātā kodolā rodas spriegums; Kad dzesēšana ir pabeigta, serdeņa galīgo dzesēšanas tilpuma samazināšanos nevar brīvi veikt, kā rezultātā virsma tiks saspiesta un serde izstiepsies. Tādi faktori kā dzesēšanas ātrums, materiāla sastāvs un termiskās apstrādes process var ietekmēt termiskā stresa rašanos. Vispārīgi runājot, jo ātrāks ir dzesēšanas ātrums, jo lielāks ir oglekļa saturs un sakausējuma sastāvs, un jo lielāka ir nevienmērīga plastiskā deformācija, kas rodas termiskā sprieguma ietekmē, kā rezultātā rodas lielāks atlikušais spriegums.
Organizatoriskā stresa aspekts
Bezšuvju tērauda caurulēs termiskās apstrādes laikā tiek veiktas strukturālas izmaiņas, piemēram, pārveidojoties no austenīta par martensītu. Palielinoties konkrētajam tilpumam, sagataves apjoms palielināsies. Dažādu sagataves daļu fāzes pārejas dēļ tilpuma pieaugums ir nekonsekvents, kā rezultātā rodas audu spriedze. Organizācijas spriedzes izmaiņu galīgais rezultāts ir virsmas stiepes spriegums un serdes spiedes spriegums, kas ir tieši pretējs termiskajam spriegumam. Organizatoriskā stresa lielums ir saistīts ar tādiem faktoriem kā dzesēšanas ātrums, forma un materiāla ķīmiskais sastāvs sagataves martensīta transformācijas zonā. Visa termiskās apstrādes procesa laikā, kamēr notiek fāzes pāreja, notiks gan termiskais stress, gan audu stress. Termiskais stress rodas pirms audu transformācijas, savukārt audu stress rodas audu transformācijas procesā. Abu kombinācija ir faktiskais sagatavē esošais spriegums. Ja abu darbības virzieni ir pretēji, tie var izslēgt viens otru. Kad darbības virzieni ir vienādi, tie pārklājas viens ar otru. Kad dominē termiskais spriegums, sagataves centrs ir nospriegots un virsma ir saspiesta.
